Lielāku bērnu drošība automašīnā: paliktņi

booster-seats-heavy-children-e1391514239970-316x400Ziema ir laiks, kad biezāka apģērba kārta liek bērnam esošajā autokrēsliņā justies neērti, pietrūkst drošības jostiņu garums un vecāki sāk lūkoties pēc nākamā – lielākā krēsliņa vai paliktnīša. Svarīgi noskaidrot, vai bērns jau ir gatavs sēdēt uz paliktņa un kādu labāk izvēlēties. 

Pirmkārt, kas ir paliktnis un kā tas pasargā bērnu?

Paliktnīši ir divu veidu – ar atzveltni jeb tā saucamie “highback booster” un vienkārši bez atzveltnītes un sānu malām. Paliktņa galvenā funkcija ir pareizi pozicionēt automašīnas jeb 3punktu drošības jostu uz bērna ķermeņa. Tātad, sēdēšana uz paliktņa nozīmē, ka paceļot bērnu augstāk, jostas augšējā daļa šķērso bērna plecu, savukārt kāju daļa, šķērso iegurni nevis vēderu. Šim nolūkam paliktnī parasti ir iestrādātas tā saucamās “vadulas” – skaidras norādes par drošības jostas ceļu (elementi sarkanā krāsā). Tātad faktiski paliktnis bērnu pats par sevi nepasargā, bet gan palīdz pareizi funkcionēt pieaugušo drošības jostai, kura tad pasargā mazo pasažieri sadursmes laikā gluži tāpat, kā tā pasargā pieaugušo – aizturot viņa lidojumu uz priekšu un mazinot traumu gūšanas risku.

Un šī ir būtiskākā atšķirība no 0. un 1. grupas autokrēsliņiem, kuri primāri funkcionē kā autonoms drošības aprīkojums. Savukārt paliktnī bērnam tiek lietota elastīgā automašīnas drošības josta. Un šo bieži vien vecāki neiedomājas, kad sāk apsvērt paliktņa iegādi savam mazulim, attiecīgi sasteidzot pāriešanu uz 2/3. grupas aizsarglīdzekli.

Kad sākt domāt par paliktnīti?

Liela daļa ekspertu atzīst: ne ātrāk kā 4 gadu vecumā. Oficiāli paliktņi ar atzveltni ir sertificēti no 15 kg svara un tiek rekomendēti bērniem, kas sasnieguši 100 cm augumu, jo tradicionāli Eiropas Savienībā autokrēsliņu sertifikācija ir balstīta bērna svara kategorijās nevis vecumā, kas bieži vien neatspoguļo reālo bērna piemērotību konkrētas grupas autokrēsliņam. Kopš 2017. gada janvāra paliktņi bez atzveltnes ir paredzēti lietošanai no 125 cm auguma  un 22 kg svara. Augums faktiski ir tikai rekomendācija, nemaz nerunājot par vecumu, kuru reti kurš ražotājs vispār piemin lietošanas instrukcijā vai reklāmā. Taču paliktņa lietošana ir lielā mērā saistīta ar augstāk aprakstīto jostu lietošanu – reti kuri bērni ir pietiekami disciplinēti automašīnā, lai varētu godprātīgi sēdēt paliktnītī, neizmantojot elastīgās jostas doto brīvību. Šeit nav pat runa par to, ka saniķojies bērns var izrādīt savu protestu, atbrīvojoties no jostām vai pat ar visu jostu izkāpt no krēsla un stāvēt kājās uz grīdas (kas ir iespējams, ja josta ir gara), te ir runa par to, ka bērns līkņā pēc tālāk esošiem priekšmetiem, lai komunicētu ar citiem mašīnā esošajiem vai labāk redzētu skatu pa logu. Un tur bērnam nebūt nav jābūt nepaklausīgam – tas ir vienkāršs 2- vai 3-gadnieks ar savu dzīvo interesi par pasauli. Tādā veidā viņa galva nonāk tālāk uz priekšu kā tai būtu jābūt un, ja tas notiek sadursmes brīdī, ievērojami palielinās traumu, sevišķi galvas un kakla, risks.

Tātad, īsā atbilde: lai apsvērtu bērna pāriešanu no 1. grupas krēsliņa uz paliktni ar atzveltni, bērnam būtu jābūt vismaz 15 kg smagam, vismaz 100 cm garam un vismaz 4 gadus vecam. Ja bērnam nav vismazs 125 cm un 22 kg svars, viņam nevajadzētu lietot paliktni bez atzveltnes.

Šeit gan jāuzmet acs arī monētas otrai pusei – kad īsti paliek par mazu 1. grupas krēsliņš: kad bērns ir sasniedzis 18 kg. Un ar jostiņām krēsliņā ar skatu braukšanas virzienā noteikti nedrīkst braukt ilgāk kā līdz šiem norādītajiem 18 kg, pat ja tas vēl it kā der. Jo sadursmes brīdī visas slodze ir uz jostām un sertificētas it visiem krēsliņiem Eiropā tās tiek TIKAI līdz 18 kg svaram, smagāku bērnu tās var nenoturēt uz izplīst laukā no savām vietām. Citas pazīmes, ka krēsliņš vairs neder – galva ir būtiski pāri krēsla malai vai arī krēsliņa augšējā lenču pozīcija ir zemāk par bērna pleciem, kas nozīmē, ka jostas visu laiku slīd nost no pleciem… Šīs būtu galvenās pazīmes, kas liecinātu par to, ka patiešām jāraugās uz jaunu krēsliņu.

Kāds paliktnis ir drošāks?

Kā jau minēts augstāk, 4 gadu vecumā jāizvēlas paliktni ar atzveltni, jo tam ir vairākas būtiskas papildus funkcijas. Pirmkārt, krēsliņš ar atzveltnīti vairāk līdzinās līdz tam lietotajam sēdeklītim un disciplinēs bērnu atrasties savā sēdvietā ar taisnu muguru. Turklāt atzveltnes augšdaļā iestrādātā vadula jostas plecu daļai, palīdzēs to allaž noturēt vietā arī tad, ja bērns krēslā dīdīsies. Otrkārt, atzveltne tomēr pasargās mazuļa muguru, sānu aizsargi amortizēs triecienos no sāniem. Taču nevajag arī šo aizsargu nozīmi pārvērtēt. 2013. gada nogalē notikušajā SAFER konferencē Zviedrijā kā reiz par šo tematu tika daudz spriests un speciālisti nonākuši pie secinājuma, ka sānu aizsargu zonā bērni reāli atrodas reti, jo, krēslu izstrādes un testēšanas ietvaros, netiek ņemta vērā reālās dzīves situācija – ko īsti bērni automašīnā dara un pirms-sadursmes bremzēšana. Piemēram, bērni bieži lieto mūsdienu tehnoloģijas – planšetes, telefonus, kādēļ skatās ierīces ekrānā sev klēpī un ir salīkuši uz priekšu. Tāpat ar pārspīlēti lieliem sānu aizsargiem, bērniem mazinās redzamība un bērni šo kompensē, liecoties uz priekšu. Šāds efekts patiesībā kļūst par defektu, jo bērni ne vien neatrodas sānu aizsardzības zonā, bet arī atrodas tālāk uz priekšu mašīnas salonā un atkal palielinās traumu gūšanas riski, sevišķi galvai un sprandai. Tas pats attiecas uz ļoti biezu atzveltni, kas pozicionē bērnu vairāk uz priekšu. Turklāt jāņem vērā, ka vairumā gadījumu šoferis, redzot tuvojošās briesmas, cenšas spēkratu apturēt, bremzējot. Tas nozīmē, ka visi pasažieri, tostarp bērni, sadursmes brīdī jau būs spēji saliekušies uz priekšu un, lai cik pamatīgi sānu aizsargi nebūtu, tie nesargās bērna galvu, kas ir to galvenais uzdevums. Treškārt, bet ne mazāk svarīgi – mazāki bērni biežāk mašīnā guļ. Un paliktnis ar atzveltni un sānu malām, bērna ķermeni noturēs vertikālā pozīcijā, kamēr uz paliktnīša bez atzveltnes, bērns sašļuks vai pat nogāzīsies uz sāniem. Un gulēt krēslā ar galvas atbalstu arī ir pulka ērtāk ;)

Tātad bērnam ap 4-6 gadu vecumu būtu jāizvēlas paliktnīti ar atzveltni un mērenām sānu malām. Taču būtu labi to uzmērīt – ļaut bērnam tajā iesēsties un novērtēt, vai tas ir bērna auguma proporcijām atbilstošs un pielāgojams. Nereti mazāk pārdomātiem krēsliem vai vienkārši tieši jūsu mazulim nepiemērotam krēslam nav iespējams atbilstoši pozicionēt jostu uz bērna ķermeņa – augšējā daļa pāri plecam (un nevis kaklam vai zodam), bet apakšējā daļa uz iegurņa un nevis vēdera. Atkārtošos, bet vērts – josta ir ļoti šaurs atbalsta laukums, kas sadursmes brīdī pēc vienkāršiem fizikas likumiem, uzņemas ļoti lielu slodzi. Attiecīgi uz kakla vai vēdera josta var nopietni traumēt bērnu (jā, arī lielāku pasažieri). Faktiski pie liktenīgas apstākļu sakritības iznākums var būt galēji bēdīgs.

Savukārt par skolas vecuma bērniem viedokļi dalās. Nav pārliecinošu pierādījumu, ka arī lielākiem bērniem krēsliņš ar atzveltni ir drošāks, jo augumā jau viņi ir lielāki, dīdās mazāk un guļ arī retāk. Jau iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ, bieži vien atzveltne un sānu aizsardzība nemaz vairs nepilda savas funkcijas. Toties paliktni bez atzveltnes ir vienkāršāk paņemt līdzi, attiecīgi vecāki retāk nonāk situācijā, kad pārvadā bērnu vispār bez paliktņa, kā arī bērnam ir lielāka brīvība automašīnā, ko vecāks bērns var izmantot strukturētā veidā (piemēram, apkalpot sevi pats nevis traucēt automašīnas vadītāju un novērst viņa uzmanību no ceļa). Otru viedokli lieliski ilustrē R129 regulējuma normas, kas vispār nepieļauj sertificēt sēdeklīti bez atzveltnes arī lielākiem bērniem.  

Ar vai bez Isofix?

Bieži vecākus nodarbina arī jautājums par Isofix stiprinājumu. Svarīgi saprast, ka paliktņa gadījumā Isofix stiprinājumam nav NEKĀDAS nozīmes attiecībā uz drošību – tam funkcionāli ir tikai tāda nozīme, ka tiek pieturēts krēsliņš, jo bērnu tur automašīnas drošības josta. Gadījumā, kad paliktnītis netiek stiprināts ar Isofix, iznāk, ka tas tiek vienkārši nolikts uz automašīnas krēsla un bērns tajā iesēžas, savukārt piesprādzējoties ar drošības jostu to pietur ar savu svaru. Citādi tas ir 0. un 1. grupas krēsliņiem, kur bērns ir piestiprināts pie krēsliņa un ir vitāli svarīgi, lai krēsliņš būtu piestiprināts pareizi un sadursmē neaizlidotu pa gaisu ar visu mazuli. Attiecīgi vienīgā būtiskā atšķirība ar Isofix ir tāda, ka brīdī, kad bērns krēslā nebrauc, jums būs krēsliņš jāpiesprādzē ar drošības jostu, bet ja to tur Isofix, tad šāda vajadzība neradīsies.

Cik ilgi jālieto paliktnis?

Pēc Latvijā esošajiem likumiem bērnam līdz 150 cm augumam. Bet tas nav tikai likums vien. Principā aptuveni šādam augumam ir radītas automašīans drošības jostas un īsākam pasažierim tās nebūs pozicionētas korekti: apakšējā daļa šķērsos vēderu, bet augšējā daļa kaklu. Kā jau minēju, šādi novietotas siksnas apdraud bērnu. Turklāt kairinot kaklu, siksnas augšējā daļa beiži vien provocē bērnu izdomāt, kā to “labot” (un atzīšos godīgi, dažkārt tajā aktīvi piedalās arī nezinošie vecāki) – bērni pārliek otru roku pāri siksnai, tā ka tā nonāk padusē, šādi siksna avārijas situācijā salauž ribas un traumē iekšējos orgānus. Savukārt noliekot siksnas augšējo daļu aiz muguras, principā bērns ir piesprādzēts ar 2punktu drošības jostu, kas bērniem nav atļauts – avārijas situācijā siksnas daļa tikai pār kājām nenotur bērna ķermeņa augšdaļu, kas nozīmē milzīgu traumu risku vai pat izlidošanu no savas sēdvietas.

Un ļoti labprāt atstāju šo tēmu atvērtu diskusijai, jo viedokļi mēdz atšķirties, uzietā informācija arī – tā ka pilnīgi nekautrēdamies jautājiet un papildiniet :)

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s