Author Archives: Iveta

Kas jāzina par bērna drošību automašīnā

Mūsdienās, kad autosatiksme ir kļuvusi nesalīdzināmi intensīvāka kā mūsu bērnībā un ātrumi palielinājušies, bērna drošībai automašīnā tiek pievērsta lielāka nozīme nekā jebkad līdz šim. Ir rūpīgi jāpārdomā, kā sagatavot transporta līdzekli un kādi noteikumi jāievēro, lai arī pašiem mazākajiem braucējiem ikvienu izbraucienu ar auto padarītu pēc iespējas drošu.

Atbildīgi vecāki rūpīgi izvēlas savam mazulim drošāko autokrēsliņu un pievērš uzmanību pareizai tā lietošanai. Taču dažkārt var rasties neskaidrības vai šaubas par bērna drošību automašīnā, tādēļ šajā interneta vietnē apkopota informācija, kas varētu palīdzēt pārliecināties, vai jūsu bērns automašīnā tiek pārvadāts pēc iespējas droši. Arī tad, ja kāda informācija jums nav gluži jaunums, labāk atkārtot zināmas patiesības drošības jautājumos, nekā nepievērst šiem jautājumiem uzmanību, jo tikai lietojot autokrēsliņu pareizi un sagatavojoties ceļam ar bērnu atbildīgi, varam būt droši, ka esam darījuši visu, lai novērstu nelaimi.

Bērns klēpī. NĒ!

safetyFeature_seatBeltsSkumji, bet tas nav retums, kad redzam vecākus, kas automašīnā tur savu bērnu klēpī. Iemeslu tiek minēti dažādi – citi saka, ka brauc ļoti reti un autokrēsliņu iegādāties neredz jēgu, lielāki bērni protestējot pret atrašanos autokrēsliņā vai braucot ar paziņu auto krēsliņš vienkārši nav pieejams. Tomēr Edmunds Ozolnieks no Drošas braukšanas skolas ir kategorisks: “Turēt bērnu klēpī ir VISSLIKTĀKAIS variants!!!” Speciālists atzīst, ka pat situācijās, kad atbilstoša aprīkojuma bērna drošībai nav, drošāk nekā turēt bērnu klēpī ir viņu apsēdināt pašu savā vietā un piesprādzēt ar drošības jostu.

“Mammas parasti uzskata, ka avārijas brīdī varēs pasargāt bērnu un noturēt viņu. Taču patiesībā sadursmes brīdī notiek gluži pretējais – noturēt rokās bērnu nav fiziski iespējams. Un pieaugušais palaiž bērnu vaļā, turklāt pats ar savu ķermeņa masu uztriecās bērnam virsū un vienkārši saspiež viņu.” Papildus vēl jāņem vērā, ka spēki un paātrinājums, kādi automašīnas sadursmes brīdī iedarbojas uz salonā esošajiem braucējiem ir neiedomājami lieli un ikviena masa daudzkāršojas, tādēl faktiski bērns saņem vairāku simtu kg masai līdzvērtīgu triecienu.

Nelīdz arī piesprādzēšanās! Piesprādzējot sevi un bērnu kopā ar vienu jostu, frontālas sadursmes brīdī bērns saņem milzīgu spiedienu ar pieaugušā ķermeni no aizmugures un var gūt pat letālus miesas bojājumus ar drošības jostu, jo saskares virsma ir ļoti šaura. Savukārt, ja piesprādzēts ir pieaugušais, bet bērns sēž klēpī nepiesprādzējies, tad bērna kustība automašīnā sadursmes brīdī ir līdzīga tam, kāda tā būtu ar nepiesprādzētu pasažieri. E.Ozolnieks arī atgādina, ka tāpat kā bērnu kategoriski nedrīkst pārvadāt nepiesprādzētu, viņš nedrīkst arī atbrīvoties no drošības jostas un brīvi klīst pa salonu vai stāvēt starp priekšā braucošo krēsliem, jo sadursmes brīdī viņš var strauji lidot uz priekšu un izlidot pa priekšējo logu un nosisties sadursmē ar šķērsli vai nokļūt uz braucamās daļas spēkrata ceļā.

Kā minimums, ja nu gadījies tiešām tā, ka ceļā ir jādodas, bet autokrēsliņa nav, izņēmuma gadījumos bērnu var uzsēdināt uz kāda paaugstinājuma (spilvena, somas un tml.) un piesprādzēt ar drošības jostu pašu. Bet vecākiem nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu vest savā klēpī, lai nekad nebūtu to jānožēlo…

Kā bērnu sprādzēt paliktnī ar atzveltni

Screen Shot 2013-05-28 at 6.58.17 PMIkdienā ļoti bieži konsultējam vecākus par bērnu drošības jautājumiem automašīnā. Un viens no neskaidrākajiem jautājumiem, lai cik pašsaprotams tas neliktos, ir sprādzēšana. Piemēram, nesen iznāca saruna ar kādu mammu, kura skaidroja: “Mana meita brauc jau paliktnītī ar atzveltni, kur sprādzējās ar automašīnas drošības jostu. Un mēs darām tā – apakšējo drošības jostas daļu laižam pār kājām, bet augšējo aiz muguras, lai tā pietur krēslu. Jo ja būtu avārija, tad tas krēsls taču ne ar ko nav piesprādzēts un tas veltos bērnam virsū.”

Taču šāda bērna sprādzēšana ir nepareiza! Nenofiksējot bērna ķermeņa augšadaļu, sadursmes brīdī bērns lido uz priekšu ar ķermeņa augšdaļu un izmaucas no jostas daļas, kas fiksē iegurni. Labākajā gadījumā jostas apakšējā daļa bērnu noturēs sēdeklī, bet bērna plecu daļa un galva virzīsies daudz tālāk uz priekšu un var skart priekšējo sēdekli, saņemot būtisku triecienu galvai. Attiecīgi bērns šādi ir tikpat kā nepiesprādzēts un sadursmes brīdī no jostas var izmaukties vai var savainoties triecienā pret priekšējo sēdekli. Tā kā frontālas sadursmes gadījumā spēki, kas triec visu uz priekšu, atkarībā no ātruma var būt līdz pat 300 kg ekvivalenti, tad paša krēsliņa svars, kas parasti ir 5-7 kg vai pat mazāk, nebūtiski ietekmē uz bērnu iedarbojošos spēkus.

Atcerieties, ja bērnu sprādzējat ar auto drošības jostu, tad augšpusē tai ir jāiet pāri plecam un apakšējai daļai pāri gurniem. Tikai tā bērns ir pareizi piesprādzēts. Jebkuras citas variācijas padara sprādzēšanu nedrošu. Par bērna piesprādzēšanu automašīnā lasiet šeit!