Raidījums “Zebra”, sižets par bērnu drošību automašīnā.
[vimeo 170819959 w=640 h=360]
Raidījums “Zebra”, 15.06.2016. Bērna drošība automašīnā! from TV Zebra on Vimeo.
Artūrs Priednieks, Drošas Braukšanas Skolas eksperts
“Jaunās izmaiņas, kas paredz bērnu pārvadāšanu pret braukšanas virzienu līdz 15 mēnešu vecumam, noteikti vērtējamas kā pozitīvas,” uzsver DBS apmācību direktors un drošas braukšanas eksperts Artūrs Priednieks. Bērnu pārvadāšana braukšanas virzienā ir bīstama vairāku saistītu iemeslu dēļ:
- Vairākums avāriju ir frontālās sadursmes gadījumi, kas nozīmē, ka pasažieri ar spēku turpina kustību uz priekšu.
- Bērna galvas svars ir mazāk kā trešdaļa no ķermeņa svara, tā rezultātā, bērnam sēžot braukšanas virzienā, pie asas bremzēšanas vai frontālās sadursmes, galva tiek strauji virzīta uz priekšu.
- Bērna mugurkauls un muskulatūra vēl nav nostiprinājusies un līdz ar to arī traumas ir daudz nopietnākas nekā pieaugušajiem, kas sastopas ar tāda paša veida sadursmi.
„Ja bērns tiek pārvadāts auto sēdeklīti pret braukšanas virzienu, straujas bremzēšanas vai frontālās sadursmes gadījumā trieciena spēks izlīdzinās pa visu ķermeni vienlīdzīgāk un tādejādi bērns ir labāk pasargāts,” atdzīst drošas braukšanas eksperts, piebilstot „Ja auto sēdeklītis tiek novietots pret braukšanas virzienu, automašīnas priekšējā sēdeklī – nedrīkst aizmirst par gaisa spilvena atslēgšanu. Auto sēdeklīša drošības jostām jābūt pēc iespējas tuvāk bērna ķermenim. Kā arī jāseko līdzi, lai auto sēdeklītis būtu atbilstošs bērna svaram un augumam.”
Līga Latkovska, fizioterapeite un osteopāte
Manuprāt, bērnu automašīnā ar skatu pretēji braukšanas virzienam būtu jāved pēc iespējas ilgāk, t.i., līdz vecumam, kamēr bērns ērti jūtas krēslā – noteikti ilgāk nekā tikai līdz gada vecumam, bet pat līdz 5-6 gadu vecumam jeb līdz brīdim, kad bērns „izaug” no krēsla.
Piedzimstot bērna galva ir viena ceturtā daļa no ķermeņa garuma, pieaugušajiem galva sastāda tikai 1/8 no ķermeņa garuma. Kakla muskulatūra, saites, mugurkauls vēl tikai nobriest un nav pilnībā nostiprinājušies.
Savā praksē esmu saskārusies ar gadījumiem, kad bērni braucot automašīnās ir guvuši kakla daļas traumas, turklāt atsevišķos gadījumos nemaz neiekļūstot negadījumā, bet tikai pēc straujas bremzēšanas. Bērni sēdēja auto sēdeklī ar skatu braukšanas virzienā. Bērna kakla daļa vēl nav pietiekoši spēcīga, lai spētu adekvāti reaģēt uz slodzi, kas rodas straujas bremzēšanas rezultātā. Turklāt jāņem vērā, ka bērni lielākoties automašīnās guļ un guļot viss ķermenis ir pilnībā atslābinājies.
Gribu uzsvērt, ka nav nepieciešams iekļūt negadījumā, lai gūtu nopietnu traumu, bet pietiek tikai ar strauju bremzēšanu.
Autokrēsls ar skatu pretēji braukšanas virzienam pie straujas bremzēšanas pasargātu mazuli, jo bērns ar inerci tiktu iespiests krēslā un slodze vienmērīgi sadalītos uz bērna muguru.
Protams, ceļu satiksmes negadījumi ir dažādi, situācijas atšķirīgas, bet, manuprāt, bērnam ir daudz drošāk atrasties autokrēslā ar skatu pretēji braukšanas virzienam nekā autokrēslā ar skatu braukšanas virzienā.
Atbilstoši savam uzskatam arī mans dēliņš brauc autokrēslā ar skatu pretēji braukšanas virzienam un tajā „vizināsies” vēl ilgi.
Dažkārt vecāki min, ka bērnam ar skatu pretēji braukšanas virzienam neesot ērti, kājām nepietiekot vietas, neko neredzot pa logu, bet lielākoties tie ir „mīti” vai vecāku atrunas. Gribu teikt pretējo, ka lielā mērā tas ir pieradums – kā bērns ir pieradis braukt krēslā. Vairāk plusu kāju novietojumam redzu braukšanai ar skatu pretēji braukšanas virzienam, jo bērna kājām ir kur atbalstīties, tās nekarājas gaisā kā tas ir braucot ar skatu braukšanas virzienā. No personīgās pieredzes varu apgāzt mītu, ka bērns neko neredzot pa logu, gluži pretēji, interesējošie objekti ilgstošāk ir bērna redzes laukā nevis zib gar acīm.